Pamatinformācija

Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveide ilga gandrīz 25 gadus. Daži svarīgākie datumi:

Eiropas Krimināltiesību asociāciju priekšsēdētāju sanāksmē Urbino Universitātē (Itālija) 1995. gadā tika pausta ideja par Eiropas tiesisko telpu Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzībai. Ekspertu grupai, ko vada emeritētā profesore Mireille Delmas-Marty, tiek uzdots izstrādāt pamatprincipus attiecībā uz ES finanšu interešu krimināltiesisko aizsardzību vienotas Eiropas tiesiskās telpas ietvaros.

Ekspertu grupa sniedz ziņojumu, ko sauc “Corpus Juris: Krimināltiesību normu ieviešana Eiropas Savienības finanšu interešu labā”. Corpus Juris saglabā tradicionālo atšķirību starp krimināltiesībām un kriminālprocesu. Pirmie 17 panti ir veltīti materiālo krimināltiesību jautājumiem, savukārt 18.–35. pantā ir ietverti kriminālprocesa principi un noteikumi, tostarp priekšlikums par Eiropas prokurora izveidi. Corpus Juris ir paredzēts piemērošanai visā ES dalībvalstu teritorijā. Tomēr Corpus Juris ietver arī subsidiaritātes klauzulu, padarot valsts tiesību aktus piemērojamus gadījumos, kad Corpus Juris ir nepilnības. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta pirmstiesas procesam. Tiesas process tiek atstāts nacionālo tiesu iestāžu ziņā, tiesas procesā klātesot Eiropas prokuroram, lai nodrošinātu procesa nepārtrauktību un vienlīdzīgu attieksmi pret tiesājamajiem, neraugoties uz atšķirībām starp valstu sistēmām.

Tika veikti divi nozīmīgi turpmākie pētījumi:

2000. gads: Corpus Juris 2000 (“Florences priekšlikums”) ir 1997. gada projekta turpinājums, kura mērķis ir analizēt Corpus Juris īstenošanas iespējas saistībā ar dalībvalstu tiesību aktiem. Šajā pārskatītajā versijā ir saglabāta sākotnējā struktūra, ko veido 35 panti.

2003. gads: Eiropas Tiesību akadēmija koordinē pētījumu “Kriminālās un administratīvās sakncijas, izlīgumi, trauksmes celšana un Corpus Juris kandidātvalstīs”, kura zinātniskā koordinātore ir Christine Van den Wyngaert. Tajā analizēta Corpus Juris iespējamā uzņemšana Centrāleiropas un Austrumeiropas kandidātvalstu tiesību sistēmās.

Eiropas Komisija 2001. gada decembrī publicē Zaļo grāmatu par Kopienas finanšu interešu krimināltiesisko aizsardzību un Eiropas Prokuratūras izveidošanu. Tas ir svarīgs solis EPPO izveidē. Zaļajā grāmatā tiek meklēti praktiski risinājumi vērienīgā un inovatīvā Eiropas Prokuratūras projekta īstenošanai. Komisija atzīmē, ka Corpus Juris autori ir ierosinājuši augstu materiālo krimināltiesību harmonizācijas līmeni, taču uzskata, ka šādai harmonizācijai ir jābūt samērīgai ar Kopienas īpašo mērķi – finanšu interešu krimināltiesisko aizsardzību. Debates aprobežojas ar minimālajām prasībām, lai Eiropas prokurors varētu efektīvi darboties.

Corpus Juris, jo īpaši attiecībā uz EPPO turpmāko veidošanu, ir plaši izplatīts daudzus gadus, un valstu parlamenti, valdības amatpersonas un akadēmisko aprindu pārstāvji to bieži apspriež Eiropas Parlamentā un dalībvalstīs. Tas izraisa lielu interesi Latīņamerikas un Ķīnas akadēmiskajās aprindās, un to izmanto kā paraugu Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu kriminālkodeksu pārskatīšanai pirms šo valstu iestāšanās Eiropas Savienībā.

Lisabonas Līgumu nodrošina ilgi gaidīto juridisko pamatu EPPO izveidei. Saskaņā ar Līgumā par Eiropas Savienības darbību 86. pantu (kas ieviests ar Lisabonas Līgumu), Padome, ar vienprātīgu lēmumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas, var izveidot Eiropas Prokuratūru, “pamatojoties no Eurojust”. Tas arī ļauj vismaz deviņu dalībvalstu grupai, ierosināt Padomei pieņemt lēmumu un izveidot EPPO, īstenojot ciešāku sadarbību.

Turpmākajos gados pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisija veic sagatavošanās darbus, tostarp rīko ekspertu darbseminārus, apspriedes ar ieinteresētajām personām, kā arī pasūta papildu zinātniskos pētījumus.

Komisija 2013. gada jūlijā iesniedz regulas priekšlikumu. Tā mērķis ir izveidot Eiropas Prokuratūru un noteikt tās kompetenci un procedūras. Ar to paredzēts veidot EPPO kā neatkarīgu Eiropas Savienības struktūru, kuras kompetencē ir vadīt, koordinēt un uzraudzīt kriminālizmeklēšanas un veikt aizdomās turēto kriminālvajāšanu nacionālajās tiesās saskaņā ar kopēju kriminālvajāšanas politiku. Attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu, kas skar Eiropas Savienības finanšu intereses, definīciju EPPO priekšlikumā ir atsauce uz risinājumiem ierosinātajā FIA direktīvā.

Padome 2017. gada oktobrī pieņem Regulu, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei. Šajā regulā ir noteiktas EPPO pilnvaras, un tā ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2017. gada 31. oktobrī.

Šis datums ir svarīgs turpmākajā rindkopā norādītā iemesla dēļ (120. pants): Kad EPPO ir izveidota, EPPO uzņemas tai ar šo regulu uzticētos izmeklēšanas un kriminālvajāšanas uzdevumus dienā, kas jānosaka ar Komisijas lēmumu, kuru pieņem, pamatojoties uz Eiropas galvenās prokurores priekšlikumu. Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Diena, kas jānosaka Komisijai, nav agrāk kā trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā dienas.

Tas nozīmē, ka EPPO var sākt savu darbību ne agrāk kā 2020. gada 20. novembrī. Datums jānosaka Eiropas Komisijai, pamatojoties uz Eiropas galvenās prokurores priekšlikumu.

2019. gads: Padome 2019. gada 14. oktobrī ieceļ pirmo Eiropas galveno prokurori Laura Kövesi. Dažas dienas vēlāk Eiropas Parlaments apstiprina viņas iecelšanu.

2020. gads: Padome 2020. gada 27. jūlijā ieceļ 22 Eiropas prokurorus, pa vienam no katras iesaistītās ES dalībvalsts. Eiropas prokurori un Eiropas galvenā prokurore 2020. gada 28. septembrī dod svinīgu zvērestu ES Tiesā.

2021. gads: EPPO sāk darbību 2021. gada 1. jūnijā pēc tam, kad Eiropas Komisija 2021. gada 26. maijā oficiāli apstiprina darbības sākuma datumu.

2022. gads: EPPO nāk klajā ar pirmo gada ziņojumu.

Zemsvītras piezīmes

Teksts adaptēts pēc:

• Francesco De Angelis. Eiropas Prokuratūra (EPPO) – pagātne, tagadne un nākotne
• Mireille Delmas-Marty et al. Corpus Juris: Introducing Penal Provisions for the Purpose of the Financial Interests of the European Union [Sankciju noteikumu ieviešana Eiropas Savienības finansiālo interešu jomā] (Parīze: Economica, 1997)