Pārlekt uz galveno saturu

Tiesiskais regulējums

EPPO regula un FIA direktīva

Ar Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei, (turpmāk – “EPPO regulu”) nosaka EPPO darbības pamatu.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, (turpmāk – “FIA direktīvu”) nosaka, kuri noziegumi tiek uzskatīti par noziegumiem, kas ietekmē ES budžetu.

Tas attiecas uz EPPO materiālo kompetenci, kas noteikta EPPO regulas 22. pantā. (EPPO regulas 22. pants attiecas uz virkni nodarījumu, kas izriet no ES tiesību aktiem, kuri ietverti FIA direktīvā.)

FIA direktīva ir vienlīdz saistoša visām iesaistītajām dalībvalstīm. Direktīvas ļauj dalībvalstīm noteikt, kuras formas un metodes katrai izmantot, lai transponētu tās valsts tiesību aktos. Attiecībā uz EPPO tas nozīmē, ka nav vienota Eiropas Savienības kriminālkodeksa. Tomēr FIA direktīva nodrošina saskaņotu kompetenci visās EPPO dalībvalstīs attiecībā uz noziegumiem, ko EPPO izmeklē un par kuriem veic kriminālvajāšanu.

Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā EPPO pamatojas uz valsts noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir atrodami tās dalībvalsts attiecīgajos krimināllikumos, kurā atrodas Eiropas deleģētais prokurors, kas ir izraudzīts par atbildīgo par izmeklēšanas un kriminālvajāšanas veikšanu konkrētajā lietā EPPO vārdā. Iesaistītās dalībvalstis, sniedzot paziņojumus saskaņā ar EPPO regulas 117. pantu, ir iesniegušas sarakstus ar saviem attiecīgajiem valsts definētajiem nodarījumiem.

 

EPPO iesaistītās ES dalībvalstis 

Pašlaik EPPO ir iesaistītas 22 ES dalībvalstis. Ciešākas sadarbības jēdziens (Līguma par Eiropas Savienības darbību 326.–334. pants) ļauj vairākām dalībvalstīm vienoties savstarpēji īstenot kādu mērķi, proti, izveidot EPPO (Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. panta 1. punkta 3. apakšpunkts), pat ja pārējās dalībvalstis izvēlas nepiedalīties.

Sarunu laikā par EPPO izveidi 20 dalībvalstis bija apstiprinājušas savu vēlmi to izveidot, un tādējādi, kad 2017. gadā tika pieņemta EPPO regula, tās kļuva par iesaistītajām dalībvalstīm.

Ir iespējams, ka vēl vairākas dalībvalstis, izņemot Dāniju, vēlāk pievienosies EPPO, lai veidotu ciešāku sadarbību. Eiropas Komisijai ir jāapstiprina to dalība .

Līdz šim tas ir noticis vēl ar divām dalībvalstīm:

  • Komisijas 2018. gada 1. augusta Lēmums, ar ko apstiprina Nīderlandes dalību Eiropas Prokuratūrā;
  • Komisijas 2018. gada 7. augusta Lēmums, ar ko apstiprina Maltas dalību Eiropas Prokuratūrā.

 

EPPO kolēģijas pieņemtie tiesību akti

EPPO regulā ir paredzēti papildu tiesību akti, ar kuriem precizē un virza EPPO iekšējo lēmumu pieņemšanu. Svarīgākie no tiem ir:

 

Sadarbība ar EPPO citiem partneriem

Izmeklēšanā un kriminālvajāšanā EPPO sadarbojas ar daudziem partneriem gan Eiropas Savienībā (iesaistīto un neiesaistīto dalībvalstu iestādēm, Eiropas Savienības iestādām, struktūrām, birojiem un aģentūrām), gan ārpus tās (trešo valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām).

Savos paziņojumos saskaņā ar EPPO regulas 117. pantu iesaistītās dalībvalstis ir norādījušas savas attiecīgās iestādes, kas sadarbojas ar EPPO.

Lai veicinātu sadarbību, EPPO ir noslēgusi virkni darba nolīgumu gan ar iesaistīto, gan neiesaistīto dalībvalstu iestādēm, kā arī ar partneriem Eiropas Savienības līmenī, piemēram, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eurojust, Eiropolu, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Investīciju bankas grupu.

Turklāt ir grozīti šādi galveno partneru pamatakti, lai risinātu to attiecības ar EPPO: Eurojust regula, OLAF regula un Eiropola regula.

 

Datu aizsardzība un publiska piekļuve dokumentiem

Skatiet EPPO datu aizsardzības tiesisko regulējumu

EPPO uztur publisku EPPO dokumentu reģistru, ko var izmantot, lai meklētu iepriekšminētos un citus EPPO juridiskos dokumentus.